Dzejas dienas noslēgušās!

Apsveicam skolēnus un skolotājus ar aktīvas un radošas nedēļas noslēgumu!

Dzejas dienas klāt!

Šogad mūsu Dzejas dienu tēma- "Mežs"!

Lai mums visiem izdodas saskatīt un izlasīt tajā visus brīnumus, priekus un piedzīvojumus!

Gatavojamies līdzdarboties akcijā “Pasaules lielākā mācību stunda”

Pasaules lielākā mācību stunda ir starptautiska izglītības akcija,

 kas no 19. septembra vienlaikus norisināsies gandrīz simts pasaules valstīs. 
Tās mērķis ir iepazīstināt sabiedrību un veicināt katra bērna, jaunieša, pieaugušā izpratni par 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ko ANO valstis, tostarp Latvija apņēmušās sasniegt līdz 2030. gadam, un iesaistīt ikvienu šo mērķu sasniegšanā.

Akcija Latvijā norisināsies jau otro gadu. Pagājušajā gadā akcijā piedalījās 59 izglītības iestādes no visas Latvijas, kas plānoja un īstenoja 139 mācību stundu plānus tādos mācību priekšmetos kā literatūra, fizika, ķīmija, latviešu valoda, mājturība un tehnoloģijas, vēsture, bioloģija un vizuālā māksla. Kuri no ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem šķita visnozīmīgākie Latvijas skolu skolotājiem un audzēkņiem pagājušajā gadā? 

Visvairāk stundu plānu tika veltīti 3. 

mērķim, kas aicina nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem. Apraksti, fotoreportāžas un interesantākie mācību stundu plāni ir apkopoti publikācijā "Mācīties pārveidot! 

Pasaules lielākā mācībstunda lejupielādējam šeit!

Šogad starptautiskā akcija „Pasaules lielākā mācību stunda" norisināsies ne tikai formālajā, bet arī neformālajā un ikdienas izglītībā. Tās organizatori aicina bērnus, jauniešus, pilsoniskās sabiedrības, izglītības un kopienu aktīvistus līdzdarboties un sniegt padomus un ierosinājumus sabiedrības, vides, ekonomikas jautājumu risināšanai. 
Latvijā aicinām sagatavot mācību stundu, nodarbību, semināru, lekciju un citu pasākumu plānus par Latvijas sabiedrībai nozīmīgām un aktuālām tēmām, kas īpaši izceltas 16. ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķī: 
veicināt miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību ilgtspējīgai attīstībai.

Plānus aicinām izstrādāt pēc pievienotā parauga, un, ja iespējams, tos arī īstenot. Nodarbībās aicinām pētīt un diskutēt par starpkultūru dialoga veidošanu, globalizācijas un migrācijas ietekmi uz procesiem sabiedrībā, iekļaujošas un ilgtspējīgas sabiedrības pamatprincipiem u.c. 
tēmām. Akcijas dalībnieku iesūtītos nodarbību plānus iekļausim īpašā publikācijā, 

un radošāko plānu autoriem pasniegsim balvas akcijas noslēgumā.

Plašāk, par iespēju piedalīties

Seminārs par izdegšanas sindromu pedagogiem

Psihiatre Dr.  Anete Masaļska ar savu personisko šarmu, profesionalitāti un pozitīvo attieksmi  ieinteresēja palūkoties uz savu ikdienu un kolēģiem no cita skatu punkta.

10 pazīmes, lai izdegšanas sindromu laikus konstatētu:

1. Nogurums

Nepārtraukts emocionāls, garīgs vai fizisks nogurums - sajūta, ka ir izsmelti enerģijas uzkrājumi.

2. Motivācijas trūkums

Šķiet, ka jūs vairs nekas neinteresē, pat darbs, kas iepriekš šķita tik nozīmīgs. Piecelšanās no rītiem prasa arvien lielāku piespiešanos.

3. Neapmierinātība, cinisms un citas negatīvas emocijas

Jums var likties, ka tam, ko jūs darāt, ir zudusi jēga vai arī izjūtat vilšanos. Arī kopumā esat pesimistiskāk noskaņots nekā iepriekš. Ikvienu ik pa laikam piemeklē negatīvas emocijas, tomēr jāspēj atpazīt tās, kas nav bijušas jums raksturīgas.

4. Uztveres problēmas

Kad esam stresā, mūsu uzmanība tiek vērsta uz negatīvo, apdraudējumu. D. Ballards skaidro, ka cilvēka ķermenis un prāts spēj laiku pa laikam tikt galā ar problēmām un turpināt normāli funkcionēt, taču, kad stress kļūst hronisks, fokusēšanās uz negatīvo ieilgst un «atņem vietu» citām domām. Tas negatīvi ietekmē spēju pieņemt lēmumus, risināt problēmas un apgrūtina atmiņu.

5. Lejupslīde darba sniegumā

Salīdziniet savu darba sniegumu ar to, kāds tas bijis iepriekšējos gados. Izdegšana norit ilgākā laika periodā, tāpēc šāds «skats no malas» ļaus saprast, vai runa ir par īstermiņa kritumu vai nopietnu problēmu.

6. Saskarsmes problēmas

Gan darbā, gan mājās var būt novērojamas divu veidu saskarsmes problēmas. Pirmā - jums ir vairāk konfliktu ar līdzcilvēkiem, otrā - ar kolēģiem un ģimeni jūs sarunājaties mazāk. Jūs esat it kā «prom» neatkarīgi no fiziskās atrašanās vietas.

7. Zudušas rūpes par sevi

Ciešot no izdegšanas sindroma, daļa cilvēku pievēršas neveselīgiem paradumiem - smēķēšanai, mazkustīgumam, neveselīgam vai nepietiekamam uzturam un saskaras ar miega traucējumiem. Cita problēma ir sevis sazāļošana ar miega zālēm, alkoholu, kafiju utt.

8. Domas par darbu, neesot darbā

Prātošana par darba jautājumiem un problēmu risināšana ārpus tam paredzētā laika samazina spēju dienas beigās atkopties no stresa.

9. Zudis gandarījums

Tendence justies mazāk laimīgam un apmierinātam ar dzīvi kopumā. Tā var likt justies nelaimīgam un «iestrēgušam» esošajos apstākļos mājās un jūsu sabiedriskajās aktivitātēs.

10. Veselības problēmas

Nopietna ilgstoša stresa gadījumā var attīstīties reālas veselības problēmas - gremošanas traucējumi, sirds saslimšanas, depresija un aptaukošanās, kas tikai vēlreiz apliecina, ka minētās pazīmes nedrīkst ignorēt.

Ir svarīgi apzināties savas dzīves prioritātes,

  patiesās vajadzības un arī

 pateikt -

NĒ!

un nepakļauties citu cilvēku manipulatīvajām rīcībām.

Ilgstoši ignorējot brīdinājumus, organisms izsīkst un iestājās izdegšanas sindroms.

Dr. Masaļska  ieteica aizkavēt stresa situāciju rašanos, kā arī vairot reālistisku optimismu, pozitīvas emocijas.

Daktere sniedza praktiskus padomus klātesošajiem par to, ko darīt ar negatīvām domām, kā rūpēties par sevi.

Grāmatas, kuras palīdzēs mainīt skatu punktu :

Septembrī rosīsimies aktīvi!

1, septembris- Zinību diena